Sistēmiskā un ģimenes psihoterapija

Prasme saglabāt iegūto ir ne mazāk svarīga par pašu prasmi iegūt
Ovīdijs

Ģimenes psihoterapija palīdz ģimenes locekļiem mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.

Sistēmiskās psihoterapijas mērķis ir atbalstīt jaunus, veselību veicinošus ģimenes mijiedarbības veidus, rosināt meklēt jaunus problēmas risinājumus un radīt jaunus ģimenes stāstus.

Ģimenes psihoterapija kā patstāvīgs virziens sāka veidoties 20. gadsimta 50-tajos gados ASV. Tās ideju attīstību veicināja pētniecības darbi šizofrēnijas jomā. Ģimenes psihoterapija ir salīdzinoši jauns psihoterapijas virziens, kas savu vispasaules nozīmi sāka iegūt pagājušā gadsimta 70-tajos gados.

Latvijā sistēmiskā ģimenes psihoterapija aizsākās 1995.gadā, kad Linde fon Kaizerlingk (Vācija) organizēja pirmo ģimenes psihoterapeitu apmācības kursu.